Kā Ķīnas minerālu eksporta aizliegums varētu izjaukt Eiropas zaļās ambīcijas
Ķīna tikko uzmetusi uzgriežņu atslēgu Eiropas plānos kļūt zaļam. Āzijas gigants plāno ierobežot dažu svarīgu minerālu eksportu, ko izmanto daudzās augsto tehnoloģiju un zemas oglekļa emisijas nozarēs. Tas varētu radīt problēmas Eiropas Savienībai, kas cenšas dekarbonizēt savu ekonomiku un samazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem.
Ķīnas minerālu monopols
Ķīna ir pasaulē lielākais divu minerālu, gallija un germānija, ražotājs, kas ir vitāli svarīgi pusvadītāju, telekomunikāciju ierīču un elektrisko transportlīdzekļu ražošanai. ES lielāko daļu gallija un germānija iegūst no Ķīnas: attiecīgi 71 % un 45 %.
Sākot ar nākamo mēnesi, Ķīna ierobežos šo derīgo izrakteņu un 15 citu izrakteņu eksportu. Tā ir daļa no Ķīnas stratēģijas kontrolēt kritisko tehnoloģiju globālās piegādes ķēdes un iegūt priekšrocības pār saviem konkurentiem.
Eiropas ekonomiskās drošības dilemma
Šis solis notiek tikai dažas nedēļas pēc tam, kad ES atklāja jaunu ekonomiskās drošības stratēģiju, kuras mērķis ir aizsargāt tās kritiskās tehnoloģijas no ārvalstu iejaukšanās un ierobežot ārējās investīcijas nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Priekšlikums ir daļa no pieaugošajiem centieniem blokā uzlabot savus drošības instrumentus, jo tādas valstis kā Ķīna un Krievija arvien vairāk izmanto tirdzniecību un kritisko piegādes līniju kontroli, lai veicinātu savu politisko un pat militāro mērķu sasniegšanu.
Bet Eiropa ir saspringta. Tai ir vajadzīgs Ķīnas tirgus un derīgie izrakteņi, taču tā arī vēlas stāties pretī Ķīnas pārliecībai un agresijai.
"Ķīnas rīcība ir spilgts atgādinājums par to, kam šajā spēlē ir pārsvars," intervijā sacīja Briseles domnīcas Bruegel pētniece Simone Tagliapietra. "Skarbā realitāte ir tāda, ka Rietumiem būs vajadzīgas vismaz desmit gadi, lai novērstu riskus no Ķīnas minerālu piegādes ķēdēm, tāpēc tā patiešām ir asimetriska atkarība."
Eiropas enerģētiskā atkarība
Eiropa guva smagu mācību, kad Krievija pagājušajā gadā uzsāka jaunu karu Ukrainā, izraisot inflāciju un bažas, ka visas nozares varētu sabrukt, blokam steidzoties meklēt jaunus naftas un gāzes avotus. ES dalībvalstis tika pieķertas Maskavas rīcībai, un dažas valstis pārāk daudz paļāvās uz lētu Krievijas naftu un gāzi.
Tāda pati dinamika parādās arī ES Ķīnas politikā, dažām valstīm nevēloties apdraudēt savas tirdzniecības attiecības ar pasaules otro lielāko ekonomiku.
Ķīnas 6.8 triljonus dolāru lielais patēriņa tirgus ir svarīgs Eiropas automobiļu, farmaceitisko līdzekļu un iekārtu eksporta galamērķis. Vācu autoražotāji Volkswagen AG, Mercedes-Benz AG un Bayerische Motoren Werke AG ir uzbūvējuši desmitiem rūpnīcu Ķīnā, un visi trīs ražotāji šobrīd Ķīnā pārdod vairāk transportlīdzekļu nekā jebkurā citā tirgū.
ASV ir mudinājušas Eiropu ieņemt stingru nostāju Pekinas jautājumā, Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai apgalvojot, ka blokam ir "jāriskē" Ķīna, taču bez pilnīgas "iznīcināšanas".
Martā ES pieņēma Kritisko izejvielu likumu, lai atvieglotu jaunu augšupējo un pakārtoto projektu finansēšanu un atļaušanu, kā arī lai izveidotu tirdzniecības alianses, lai samazinātu bloka atkarību no Ķīnas piegādātājiem. ASV un Eiropa arī centās izveidot "pircēju klubu" piegādes darījumiem un investīciju partnerībām ar ražotājiem.
Eiropas Zaļais izaicinājums
Taču ar šiem centieniem var nepietikt, lai cīnītos pret Ķīnas jaunajiem eksporta ierobežojumiem, kas varētu apdraudēt bloka spēju pārveidot savu ekonomiku, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.
Ķīnas solis ir noticis laikā, kad ES uzsāk bezprecedenta pārstrukturēšanu, lai novērstu oglekļa emisijas visā tās ekonomikā, sākot no enerģijas ražošanas līdz lauksaimniecībai un transportam. Zaļajam darījumam, kura mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt reģionu klimatneitrālu, būs nepieciešama piekļuve plašam svarīgu materiālu klāstam, ko izmanto it visā, sākot no saules paneļiem un beidzot ar elektriskajiem transportlīdzekļiem.
"Eiropa šobrīd ir ļoti atkarīga no Ķīnas tīro tehnoloģiju un kritisko sastāvdaļu kopuma ziņā, tāpēc šīs spriedzes eskalācija noteikti varētu padarīt Eiropas pāreju uz zaļāku nākotni," sacīja Tagliapietra.
Eiropas iespējas
ES varētu apstrīdēt Ķīnas jaunos eksporta ierobežojumus Pasaules Tirdzniecības organizācijā, taču tas var ilgt vairākus gadus un saskarties ar juridiskajām nepilnībām. Ķīna varētu apgalvot, ka šie pasākumi ir nepieciešami valsts drošībai, kas ļautu tai veikt "visas darbības, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai aizsargātu savas galvenās drošības intereses".
Alternatīvi, ES varētu mēģināt atrast alternatīvus šo derīgo izrakteņu avotus vai nu savās robežās, vai no citām valstīm. Bet tas prasītu milzīgas investīcijas, tehnoloģiskus sasniegumus un politisko sadarbību.
ES varētu arī mēģināt diplomātiski sadarboties ar Ķīnu un meklēt kompromisu, kas nodrošinātu stabilu šo derīgo izrakteņu piegādi. Bet tas prasītu uzticību un labo gribu no abām pusēm, kas mūsdienās ir deficīts. ES priekšā ir grūta izvēle: vai nu samierināties ar Ķīnas dominējošo stāvokli pār šiem svarīgajiem derīgajiem izrakteņiem, vai arī riskēt zaudēt savas priekšrocības zaļajā ekonomikā. Lai nu kā, Eiropai tā ir zaudētāju un zaudējumu situācija.
« Īsa rokasgrāmata Forex diagrammu un laika grafiku izpētei kā profesionālis Kā TikTok veic derības par e-komerciju, lai izdzīvotu ASV »
