29. marts • Tirgus komentāri • 6494 skatījumi • 1 Komentārs par maģiju - 80 miljardu eiro pārvēršana 1 triljonā
Arī ES komisija, kas brīdina, ka eirozonas valdībām nevajadzētu pašapmierināties, atbalsta daudz lielāku ugunsmūri. Tā apgalvo, ka ir nepieciešams iepriekš paziņot tirgum, ka citas eirozonas valdības ir gatavas atbalstīt mūsu lielākās dalībvalstis zem spiediena un mierīgas infekcijas.
Netieši sakot, ja ugunsmūris nav pietiekami liels, tirgus šaubās, vai saistības ir. To atbalstīja OECD ziņojumi, kuros teikts, ka eirozonai vajadzīgs gandrīz 1 triljona eiro ugunsmūris, lai iedvesmotu uzticību un pārliecinātos, ka tās var segt nepieciešamo finansējumu grūtībās nonākušajām ES valstīm.
Vācija ir ieņēmusi gandrīz pretēju nostāju. Viņi apgalvo, ka glābšanas fondu palielināšana tagad parādīs, ka valdības paredz vairāk grūtību nākotnē, un tāpēc var rasties pašpiepildījumu pareģojumi. Glābšanas fondam vajadzētu būt mazākam un augt tikai nepieciešamības gadījumā.
Izklausās, ka strausa galva joprojām ir ierakta smiltīs.
Lielākā daļa G20 valstu uzstāj, gandrīz pieprasot, lai ES izveidotu ticamāku un izturīgāku ugunsmūri, kas būtu labākais veids, kā sekot krīzei. Nesen ir izplatīts vārds Word, un ES valstis piektdienas sanāksmē ir piedāvājušas pārskatīt 3 iespējas.
Un nav nepieciešams daudz lasīt starp rindām, lai saprastu, kuru no trim variantiem komisijas darbinieki uzskata par pārliecinošākajiem: 3. variants, kas neizmantotās EFSF garantijas pārveidotu par ESM kapitālu. Tas palielinātu glābšanas līdzekļus līdz 940 miljardiem eiro un, kas ir svarīgi, saglabātu resursus šajā līmenī.
Visvairāk valdības, tostarp Vācija, atbalsta 1. variantu. Tas, kā teikts komisijas dokumentā, būtu "Visticamāk nepietiek resursu atvēršanai" no citām 20 valdību grupām.
"940 miljardu eiro griesti nekad netiks lidoti," sacīja eirozonas valdības amatpersona.
Bet komisijai tas tik un tā bija jāizliek.
Vācu atbalstīts priekšlikums palielināt eirozonas glābšanas fondu apjomu kļūst arvien populārāks, oficiālais vārds vēsta. Saskaņā ar labvēlīgo iespēju reģiona glābšanas līdzekļi uz laiku palielināsies līdz aptuveni 650 miljardiem eiro (799 miljardiem ASV dolāru) līdz jūlijam. Vienošanās paredz, ka pārejas posma Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms turpinās darboties līdz 2013. gada jūnijam paralēli jaunajam pastāvīgajam glābšanas fondam - Eiropas Stabilitātes mehānismam.
EFSF saglabās 200 miljardu eiro saistības Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas dienestiem, taču paredzams, ka tā rezerves aizdevumu kapacitāte 240 miljardu eiro apmērā tiks iznīcināta pēc 2013. gada vidus.
Finanšu ministri arī virzās uz vienošanos par skaidras naudas ātrāku iemaksāšanu ESM, kurai galu galā būs 500 miljardu eiro liela aizdevumu spēja grūtībās nonākušajām eiro zonas valstīm. Saskaņā ar vēlamo variantu, amatpersonas saka, ESM 200. jūlijā sāks ar 1 miljardu eiro lielu kreditēšanas spēju, bet līdz 2014. gadam to palielinās līdz pilnai spējai.
ESM ir jāpatur aptuveni 15% kapitāla, salīdzinot ar tā kreditēšanas spēju, lai saglabātu savu trīskāršo A kredītreitingu. Kad pirmo reizi tika izveidota ESM, ideja bija ievadīt apmaksāto kapitālu 80 miljardu euro apmērā piecās vienādās ikgadējās daļās 16 miljardu euro apmērā. Kopš tā laika ESM darbības sākšanas datums ir pārcelts par vienu gadu līdz 2012. gada jūlijam, un ir panākta vienošanās maksāt divās kapitāla daļās, kuru summa ir 32 miljardi euro, kad tā sāk darboties.
Amatpersonas mums saka, ka Kopenhāgenā, iespējams, tiks panākta vienprātība maksāt divos papildu maksājumos 2013. gadā un vienā 2014. gadā.
efsfEirozonasugunsmūris
« Neapstrādāts uzbrukums Ātri apskatot jenu, Aussie un kivi, kad mēnesis beidzas »
Tā ir maģija - 80 miljardu eiro pārvēršana 1 triljonā
29. marts • Tirgus komentāri • 6494 skatījumi • 1 Komentārs par maģiju - 80 miljardu eiro pārvēršana 1 triljonā
Arī ES komisija, kas brīdina, ka eirozonas valdībām nevajadzētu pašapmierināties, atbalsta daudz lielāku ugunsmūri. Tā apgalvo, ka ir nepieciešams iepriekš paziņot tirgum, ka citas eirozonas valdības ir gatavas atbalstīt mūsu lielākās dalībvalstis zem spiediena un mierīgas infekcijas.
Netieši sakot, ja ugunsmūris nav pietiekami liels, tirgus šaubās, vai saistības ir. To atbalstīja OECD ziņojumi, kuros teikts, ka eirozonai vajadzīgs gandrīz 1 triljona eiro ugunsmūris, lai iedvesmotu uzticību un pārliecinātos, ka tās var segt nepieciešamo finansējumu grūtībās nonākušajām ES valstīm.
Vācija ir ieņēmusi gandrīz pretēju nostāju. Viņi apgalvo, ka glābšanas fondu palielināšana tagad parādīs, ka valdības paredz vairāk grūtību nākotnē, un tāpēc var rasties pašpiepildījumu pareģojumi. Glābšanas fondam vajadzētu būt mazākam un augt tikai nepieciešamības gadījumā.
Izklausās, ka strausa galva joprojām ir ierakta smiltīs.
Lielākā daļa G20 valstu uzstāj, gandrīz pieprasot, lai ES izveidotu ticamāku un izturīgāku ugunsmūri, kas būtu labākais veids, kā sekot krīzei. Nesen ir izplatīts vārds Word, un ES valstis piektdienas sanāksmē ir piedāvājušas pārskatīt 3 iespējas.
Un nav nepieciešams daudz lasīt starp rindām, lai saprastu, kuru no trim variantiem komisijas darbinieki uzskata par pārliecinošākajiem: 3. variants, kas neizmantotās EFSF garantijas pārveidotu par ESM kapitālu. Tas palielinātu glābšanas līdzekļus līdz 940 miljardiem eiro un, kas ir svarīgi, saglabātu resursus šajā līmenī.
Visvairāk valdības, tostarp Vācija, atbalsta 1. variantu. Tas, kā teikts komisijas dokumentā, būtu "Visticamāk nepietiek resursu atvēršanai" no citām 20 valdību grupām.
"940 miljardu eiro griesti nekad netiks lidoti," sacīja eirozonas valdības amatpersona.
Bet komisijai tas tik un tā bija jāizliek.
Vācu atbalstīts priekšlikums palielināt eirozonas glābšanas fondu apjomu kļūst arvien populārāks, oficiālais vārds vēsta. Saskaņā ar labvēlīgo iespēju reģiona glābšanas līdzekļi uz laiku palielināsies līdz aptuveni 650 miljardiem eiro (799 miljardiem ASV dolāru) līdz jūlijam. Vienošanās paredz, ka pārejas posma Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms turpinās darboties līdz 2013. gada jūnijam paralēli jaunajam pastāvīgajam glābšanas fondam - Eiropas Stabilitātes mehānismam.
EFSF saglabās 200 miljardu eiro saistības Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas dienestiem, taču paredzams, ka tā rezerves aizdevumu kapacitāte 240 miljardu eiro apmērā tiks iznīcināta pēc 2013. gada vidus.
Finanšu ministri arī virzās uz vienošanos par skaidras naudas ātrāku iemaksāšanu ESM, kurai galu galā būs 500 miljardu eiro liela aizdevumu spēja grūtībās nonākušajām eiro zonas valstīm. Saskaņā ar vēlamo variantu, amatpersonas saka, ESM 200. jūlijā sāks ar 1 miljardu eiro lielu kreditēšanas spēju, bet līdz 2014. gadam to palielinās līdz pilnai spējai.
ESM ir jāpatur aptuveni 15% kapitāla, salīdzinot ar tā kreditēšanas spēju, lai saglabātu savu trīskāršo A kredītreitingu. Kad pirmo reizi tika izveidota ESM, ideja bija ievadīt apmaksāto kapitālu 80 miljardu euro apmērā piecās vienādās ikgadējās daļās 16 miljardu euro apmērā. Kopš tā laika ESM darbības sākšanas datums ir pārcelts par vienu gadu līdz 2012. gada jūlijam, un ir panākta vienošanās maksāt divās kapitāla daļās, kuru summa ir 32 miljardi euro, kad tā sāk darboties.
Amatpersonas mums saka, ka Kopenhāgenā, iespējams, tiks panākta vienprātība maksāt divos papildu maksājumos 2013. gadā un vienā 2014. gadā.
efsfEirozonasugunsmūris
« Neapstrādāts uzbrukums Ātri apskatot jenu, Aussie un kivi, kad mēnesis beidzas »