12. jūnijs • Tirgus komentāri • 2678 skatījumi • Comments Off par investoru bailēm un rūpes paliek
Nedēļas nogalē panāktā Spānijas banku glābšanas vienošanās īsti nemazināja bažas par notiekošo eiro krīzi mazāk nekā nedēļu pēc ļoti svarīgajām vēlēšanām Grieķijā. Gluži pretēji, palīdzības rallijs bija beidzies, kad tirgus sāka tirgoties Eiropā. Plašāka informācija nebija pieejama politikas veidotāju komentāros. Pasaules pamatobligācijas pakāpeniski dzēsa sākuma zaudējumus, un, lai gan ASV Valsts kases beidza sesiju netālu no piektdienas slēgšanas līmeņiem, Vācijas obligācijas noslēdza ar ievērojamu pieaugumu. Vācijas ienesīgums samazinājās par 2-6.3 bāzes punktiem, izlīdzinot līkni.
Arī citos tirgos dominēja noskaņojums bez riska. Netika publicēti svarīgi ekoloģiskie dati, un arī virsraksti ziņas bija vājas, taču Kipra, SMP rezultāti un daži centrālo baņķieri pievērsa uzmanību.
Investori uz glābšanas paketi reaģēja skeptiski un ne bez iemesla. Vēlreiz trūkst svarīgu detaļu, un šajā kontekstā reālās naudas investori neatgriezīsies Spānijas obligāciju tirgū. Ienesīguma kāpums normālos laikos varētu būt bijis arguments investoru piesaistei, taču pašreizējā krīzes vidē ar resnajiem riskiem nav nekādas apetītes medīt ienesīgumu perifērajos tirgos. Tātad, ja vien tirgus nebūs pārliecināts, ka problēmas ir fundamentāli atrisinātas gan EMS, gan Spānijā, pēdējai būs grūtības finansēt savas finansējuma vajadzības.
Lai gan pašlaik Spānijas parāda situācija nav neilgtspējīga, tā tomēr var kļūt neilgtspējīga atkarībā no turpmākās izaugsmes, deficīta un procentu likmju augstuma. 6.5 gadu obligāciju kāpums līdz aptuveni 10% vakar, protams, ir negatīvs. Tagad atliek noskaidrot, vai pēc glābšanas Spānijas bankām joprojām būs atļauts aizpildīt plaisu, ko atstājuši ārvalstu investori, kuri pameta tirgu. Jauka tēma, kas jārisina tiem, kuri pēc glābšanas kļūs atbildīgi par banku sektora uzraudzību.
EMS iekšējos obligāciju tirgos sākotnējais atvieglojumu rallijs ātri izgaisa, jo noskaņojums pasliktināja. Kā baidījās, investorus nepārliecināja neskaidrais Eirogrupas paziņojums par Spānijas banku glābšanas pieprasījumu. It īpaši padotības jautājums (glābšana ar ESM vai EFSF starpniecību) mazināja entuziasmu. Turklāt investori nevēlas paaugstināt likmes pirms šajā nedēļas nogalē gaidāmajām Grieķijas vēlēšanām. Spānijas starpība saruka sākumā (10 gadu ienesīgums sākumā nokritās līdz 6%), bet ātri izraisīja U-pagriezienu. Galu galā 10 gadu starpība palielināja 32 bps un atkal pārsniedz 500 bps (520 bps). Itālijas starpība strauji pieauga un pieauga par 28 bps līdz 473 bps, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra sākuma. Beļģijas/Austrijas/Francijas puskodola starpības palielinājās par 7 līdz 9 bps, bet Somijas un Nīderlandes starpības par 3 bps.
Pēc ISDA domām, ir maz ticams, ka Spānijas obligāciju turētāju subordinācija kā tāda izraisīs kredīta notikumu. To minēja arī ECB Coene. Lai gan tas varētu izvairīties no nepastāvības īstermiņā, tam nevajadzētu mazināt obligāciju turētāju bailes par subordināciju un tās sekām saistību nepildīšanas gadījumā.
Kipras FM Shiarly deva mājienu, ka Kipra lūgs pilna mēroga glābšanas paketi līdz mēneša beigām. “Piesakoties atbalsta mehānismam, tiek ņemti vērā visi fakti, tostarp vajadzības, kas var rasties turpmākajos periodos. Līdz ar to tas būtu visaptverošs pieprasījums, kas aptvertu ne tikai apstākļus un banku rekapitalizāciju, bet arī nākotnes vajadzības. "Jautājums ir steidzams. Mēs zinām, ka banku rekapitalizācija ir jāpabeidz līdz 30. jūnijam, un ir atlikušas dažas dienas. Kipra uz gadu ir izslēgta no finanšu tirgiem, tai ir deficīts, tai ir 1.8 miljardu eiro regulācijas deficīts otrai lielākajai bankai un 2 miljardu eiro īstermiņa parāds, kura dzēšanas termiņš ir nākamgad. Pagājušajā gadā Kiprai izdevās izvairīties no glābšanas palīdzības, pateicoties 2.5 miljardu eiro divpusējam aizdevumam no Krievijas.
InvestoriSpānijas banka
« Tirgus apskats jūnijs 12 2012 Zelts un sudrabs un ES krīze »
Investoru bailes un rūpes paliek
12. jūnijs • Tirgus komentāri • 2678 skatījumi • Comments Off par investoru bailēm un rūpes paliek
Nedēļas nogalē panāktā Spānijas banku glābšanas vienošanās īsti nemazināja bažas par notiekošo eiro krīzi mazāk nekā nedēļu pēc ļoti svarīgajām vēlēšanām Grieķijā. Gluži pretēji, palīdzības rallijs bija beidzies, kad tirgus sāka tirgoties Eiropā. Plašāka informācija nebija pieejama politikas veidotāju komentāros. Pasaules pamatobligācijas pakāpeniski dzēsa sākuma zaudējumus, un, lai gan ASV Valsts kases beidza sesiju netālu no piektdienas slēgšanas līmeņiem, Vācijas obligācijas noslēdza ar ievērojamu pieaugumu. Vācijas ienesīgums samazinājās par 2-6.3 bāzes punktiem, izlīdzinot līkni.
Arī citos tirgos dominēja noskaņojums bez riska. Netika publicēti svarīgi ekoloģiskie dati, un arī virsraksti ziņas bija vājas, taču Kipra, SMP rezultāti un daži centrālo baņķieri pievērsa uzmanību.
Investori uz glābšanas paketi reaģēja skeptiski un ne bez iemesla. Vēlreiz trūkst svarīgu detaļu, un šajā kontekstā reālās naudas investori neatgriezīsies Spānijas obligāciju tirgū. Ienesīguma kāpums normālos laikos varētu būt bijis arguments investoru piesaistei, taču pašreizējā krīzes vidē ar resnajiem riskiem nav nekādas apetītes medīt ienesīgumu perifērajos tirgos. Tātad, ja vien tirgus nebūs pārliecināts, ka problēmas ir fundamentāli atrisinātas gan EMS, gan Spānijā, pēdējai būs grūtības finansēt savas finansējuma vajadzības.
Lai gan pašlaik Spānijas parāda situācija nav neilgtspējīga, tā tomēr var kļūt neilgtspējīga atkarībā no turpmākās izaugsmes, deficīta un procentu likmju augstuma. 6.5 gadu obligāciju kāpums līdz aptuveni 10% vakar, protams, ir negatīvs. Tagad atliek noskaidrot, vai pēc glābšanas Spānijas bankām joprojām būs atļauts aizpildīt plaisu, ko atstājuši ārvalstu investori, kuri pameta tirgu. Jauka tēma, kas jārisina tiem, kuri pēc glābšanas kļūs atbildīgi par banku sektora uzraudzību.
EMS iekšējos obligāciju tirgos sākotnējais atvieglojumu rallijs ātri izgaisa, jo noskaņojums pasliktināja. Kā baidījās, investorus nepārliecināja neskaidrais Eirogrupas paziņojums par Spānijas banku glābšanas pieprasījumu. It īpaši padotības jautājums (glābšana ar ESM vai EFSF starpniecību) mazināja entuziasmu. Turklāt investori nevēlas paaugstināt likmes pirms šajā nedēļas nogalē gaidāmajām Grieķijas vēlēšanām. Spānijas starpība saruka sākumā (10 gadu ienesīgums sākumā nokritās līdz 6%), bet ātri izraisīja U-pagriezienu. Galu galā 10 gadu starpība palielināja 32 bps un atkal pārsniedz 500 bps (520 bps). Itālijas starpība strauji pieauga un pieauga par 28 bps līdz 473 bps, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra sākuma. Beļģijas/Austrijas/Francijas puskodola starpības palielinājās par 7 līdz 9 bps, bet Somijas un Nīderlandes starpības par 3 bps.
Pēc ISDA domām, ir maz ticams, ka Spānijas obligāciju turētāju subordinācija kā tāda izraisīs kredīta notikumu. To minēja arī ECB Coene. Lai gan tas varētu izvairīties no nepastāvības īstermiņā, tam nevajadzētu mazināt obligāciju turētāju bailes par subordināciju un tās sekām saistību nepildīšanas gadījumā.
Kipras FM Shiarly deva mājienu, ka Kipra lūgs pilna mēroga glābšanas paketi līdz mēneša beigām. “Piesakoties atbalsta mehānismam, tiek ņemti vērā visi fakti, tostarp vajadzības, kas var rasties turpmākajos periodos. Līdz ar to tas būtu visaptverošs pieprasījums, kas aptvertu ne tikai apstākļus un banku rekapitalizāciju, bet arī nākotnes vajadzības. "Jautājums ir steidzams. Mēs zinām, ka banku rekapitalizācija ir jāpabeidz līdz 30. jūnijam, un ir atlikušas dažas dienas. Kipra uz gadu ir izslēgta no finanšu tirgiem, tai ir deficīts, tai ir 1.8 miljardu eiro regulācijas deficīts otrai lielākajai bankai un 2 miljardu eiro īstermiņa parāds, kura dzēšanas termiņš ir nākamgad. Pagājušajā gadā Kiprai izdevās izvairīties no glābšanas palīdzības, pateicoties 2.5 miljardu eiro divpusējam aizdevumam no Krievijas.
InvestoriSpānijas banka
« Tirgus apskats jūnijs 12 2012 Zelts un sudrabs un ES krīze »