7. novembris • Tirgus komentāri • 6923 skatījumi • 2 Komentāri par fokusa maiņu uz Itāliju, nākamais ugunslīnijā būs Francija
Spēris soli atpakaļ, ir bijis neticami redzēt Grieķijas politiķu veikto “volte-face”. Tas, cik ātri durvis ir aizcirstas, saskaroties ar demokrātisko procesu, un tas, kā šie politiķi ir pārgrupējušies, lai aizsargātu bankas un tirgus, ir elpu aizraujoši. Ne reizi, bet divas reizes piecu dienu laikā Grieķijas visaugstāk ievēlētās amatpersonas ir izsmējušas sabiedrības viedokli un rupji pārmetušas savu procesu. Dusmas un vilšanās, ka ne tikai grieķu tautai ir atņemts referendums, bet tagad ir izvēlēts mājīgs politiskās elites kabalis (bez jebkādas atsauces uz demokrātisko procesu), visticamāk, neārstēs plaisu starp valdību un 'parastie' grieķi.
Abas Grieķijas parlamenta puses šodien tiksies vēlreiz, lai izlemtu, kurš būs jaunās valdības vadītājs, un ar atsevišķu sanāksmi apspriedīs laika grafiku un valdības pilnvaras. Saskaņā ar Finanšu ministrijas vakar sniegto paziņojumu mēnesis pēc datuma, kas provizoriski tika “zīmēts” referenduma rīkošanai par taupības pasākumiem, ir 19. februāris, kas ir vispiemērotākais datums jaunu vēlēšanu rīkošanai.
Pļāpāšana plašsaziņas līdzekļos tagad pastiprinās attiecībā uz Itāliju - valsti, kurai 300. gadā ir nepieciešams aizņemties aptuveni 2012 miljardus eiro, lai vienkārši paliktu spēlē. Eiropas trešās lielākās ekonomikas trajektorijas skars arī Franciju, kuras bankas ir ne tikai ļoti pakļautas milzīgiem Grieķijas norakstījumiem, bet arī ir tikpat pakļautas Itālijas grūtībām.
Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni vairākums pazūd dienu pirms galvenā parlamenta balsojuma, kurā viņa valdība varētu tikt gāzta, ja vien viņš neatkāpsies. Pat tuvākie sabiedrotie tagad spiež viņu atkāpties pēc tam, kad saasinājusies reģiona valsts parāda krīzes “izplatība”. Itālijas aizņēmumu izmaksas līdz eiro laikmeta rekordiem. Divi Berluskoni sabiedrotie pagājušajā nedēļā pārgāja opozīcijā, bet trešais izstājās vakar vēlu. Sešas citas vēstulē laikrakstam Corriere della Sera aicināja Berluskoni atkāpties un meklēt plašāku koalīciju. Vēl vairāk nekā ducis ir gatavi grāvēt premjera koalīciju, vakar ziņoja Daily Repubblica. Berluskoni vakar sacīja, ka ir pārliecināts, ka viņam joprojām ir vairākums. Dezertēšana viņam var atņemt nepieciešamo atbalstu apakšnamā rītdienas balsojumam par 2010. gada budžeta ziņojumu.
Investoru bažas par Itālijas spēju samazināt reģiona otro lielāko parādu slogu noveda valsts 10 gadu obligāciju ienesīgumu par 20 bāzes punktiem augstāku līdz 6.57 procentiem. 10 gadu Itālijas parāda ienesīgums Romā plkst. 20 palielinājās par 6.568 bāzes punktiem līdz 9 procentiem. Tas ir tuvu 02 procentu līmenim, kas mudināja Grieķiju, Īriju un Portugāli meklēt glābšanas līdzekļus. Tas palielināja ienesīguma vai starpības starpību ar Vācijas vērtspapīriem par aptuveni 7 bāzes punktiem līdz 23 bāzes punktiem. Arī ienesīguma jeb starpības starpība ar Vācijas etalongrupām palielinājās līdz eiro laikmeta rekordam. Cenšoties palielināt uzticību.
Junosuke Ikeda, ārvalstu valūtas pētījumu analītiķis Nomura Securities Co
Tirgus uzmanības centrā ir Itālija. Itālijas obligāciju ienesīgums var turpināt pieaugt, ja vien Berluskoni neatkāpsies. Eiro, visticamāk, būs collu zemāks, atrodoties diezgan sliktu ziņu plūsmā no Eiropas.
Francijai bija paredzēts pirmdien paziņot par 8 miljardu eiro vai lielākiem samazinājumiem un nodokļu paaugstināšanu, vēlētājiem sagādājot vairāk sāpju, lai aizsargātu savu kredītreitingu, un sešus mēnešus pēc vēlēšanām prezidenta Nikolā Sarkozī azartā spēlēja deficītu. Sarkozī centriski labējā valdība apgalvo, ka steidzami nepieciešami papildu ietaupījumi, lai Francijas finanses nenokļūtu no sliedēm, jo tā samazināja nākamā gada izaugsmes prognozi līdz 1 procentam no pagājušās nedēļas 1.75 procentiem.
Premjerministram Francois Fillon pirmdien jāpaziņo par samazinājumiem plkst. 1100 GMT, un tie papildina 12 miljardu eiro ietaupījumus, par kuriem valdība paziņoja tikai pirms trim mēnešiem. Reitingu aģentūras ir devušas mājienu, ka tās varētu samazināt Francijas vērtēto augstāko kredītreitingu lēnās izaugsmes un iespējamās atbildības dēļ par glābšanas izmaksām Eiropas parādu krīzes dēļ. Nekad nepieminot vārdu “taupība”, Sarkozī centriski labējās valdības ministri nedēļas nogali pavadīja, aizstāvot fiskālās modrības nepieciešamību, baidoties no parādu pieauguma Rietumu valstīs. Saglabāt Francijas kāroto AAA kredītreitingu, izmantojot deficīta samazināšanas plānus, Sarkozī ir bijis galvenais mērķis, kurš pēdējos mēnešos, šķietami nebeidzamās eirozonas krīzes satricinājumu vidū, ir izvirzījis sevi kā atbildīgu pārvaldnieku.
Eiropas finanšu vadītāji šodien atgriežas Briselē ar misiju, lai pārliecinātu pasaules līderus, ka tās var pasargāt tādas valstis kā Itāliju un Spāniju no parādu krīzes izplatīšanās, uzkrājot savu glābšanas fondu. Tā kā politiskais satricinājums apņem valdību Atēnās un Romā, 17 dalībvalstu eiro zonas finanšu ministri strādās pie detaļām par plāniem palielināt Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma muskuļus. Piesaistot fondu, tā mērķis būtu palielināt tā izdevumu apjomu līdz 1 triljonam eiro (1.4 triljoniem USD).
Pat pirms ES jauno rīku pilnveidošanas Eiropas līderi ir centušies pievilināt ieguldījumus ārpus reģiona. Kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā paziņoja, ka G-20 valstis vēlējās uzzināt vairāk, pirms ieķīlāja naudu Starptautiskajam Valūtas fondam, lai aizdotu EFSF. Merkele žurnālistiem G-20 samitā Kannās, Francijā, 4.novembrī sacīja, ka šeit gandrīz nav valstu, kas teiktu, ka pievienosies EFSF. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka darījums var notikt līdz februārim.
MSCI Visu valstu pasaules indekss Londonā plkst.0.4: 600 no rīta samazinājās par 1 procentiem, un Stoxx Europe 8 indekss samazinājās par 02 procentu. Standard & Poor's 500 indeksa nākotnes līgumi samazinājās par 1 procentu. 17 valstu eiro kurss samazinājās par 0.4 procentiem līdz 1.3727 dolāriem un zaudēja 0.5 procentus līdz 107.34 jenām. Franks samazinājās pēc tam, kad centrālā banka bija norādījusi, ka tā ir gatava rīkoties, ja valūtas spēks apdraud Šveices ekonomiku. Itālijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza eiro laikmeta rekordu. Zelts pieauga par 0.8 procentiem.
Tirgus momentuzņēmums plkst. 9 pēc GMT (Lielbritānijas laiks)
Nikkei slēdza 0.39%, Hang Seng 0.83% un CSI 0.99%. ASX noslēdza 0.18%, bet SET pašlaik ir par 0.09%. STOXX šobrīd ir samazinājies par 1.81%, Lielbritānijas FTSE - par 1.39%, CAC - par 1.52%, DAX - par 1.64%, aptuveni par 13.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Valūtas
Pēc spekulācijām, ka Šveices Nacionālā banka rīkosies, lai vēl vairāk ierobežotu savu spēku, franks samazinājās līdz divu nedēļu zemākajam līmenim, salīdzinot ar eiro, valūta samazinājās salīdzinājumā ar visiem 16 galvenajiem vienaudžiem, kurus Bloomberg izsekoja pēc SNB prezidenta Filipa Hildebranda paziņojuma, ka centrālā banka sagaida tā turpinās vājināties, pievienojot derībām, banka koriģēs savu 1.20. septembrī noteikto maksimālo robežu 6 frankos par eiro. Eiro pret otro dienu slīdēja pret dolāru un jenu, jo Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni rīt gaidāms balsojums spiediena apstākļos. atkāpties no amata. Pēc pieskāriena 1.2, kas ir vājākais līmenis kopš 1.2350. oktobra, Londonas franks samazinājās par 9 procentiem līdz 10 par eiro no plkst. 1.2379 Londonā. Tas samazinājās par 20 procentiem līdz 1.8 santīmiem pret dolāru. Eiro kritās par 90.05 procentiem līdz $ 0.6 un zaudēja 1.3716 procentus līdz 0.7 jenām. Dolāra kurss samazinājās par 107.16 procentiem līdz 0.2 jenām.
Šveices inflācija oktobrī negaidīti palēninājās līdz negatīvam līmenim, liecina šodienas dati. Patēriņa cenas samazinājās par 0.1 procentiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, pēc septembra pieauguma par 0.5 procentiem, šodien paziņoja Federālais statistikas birojs Neuchatel. Ekonomisti prognozē cenu kāpumu par 0.2 procentiem. Finanšu satricinājumu laikā meklētais franks pēdējo 8.8 mēnešu laikā, salīdzinot ar eiro, ir pieaudzis par 12 procentiem, apdraudot Šveices eksportu un palielinot deflācijas risku.
Mārciņa pieauga trešo dienu pret eiro, jo spekulācijas, ka Eiropas līderi nespēj tikt galā ar valsts parāda krīzi, palielināja pieprasījumu pēc Lielbritānijas aktīviem kā patvēruma. Kopš janvāra sterliņu mārciņa palielināja savu lielāko nedēļas pieaugumu salīdzinājumā ar 17 valstu valūtu. 0.4:85.71 pēc Londonas laika mārciņa pakāpās par 8 procentiem līdz 48 pensiem par eiro. Pagājušajā nedēļā tas pieauga par 2 procentiem, kas ir lielākais pieaugums kopš piecām dienām, kaut arī 7. janvārī, kad tas nostiprinājās par 3.2 procentiem. Sterliņš samazinājās par 0.2 procentiem līdz 1.6002 dolāriem. Lielbritānijas valūta pagājušajā nedēļā pieauga par 0.7 procentiem, liecina Bloomberg Correlation-Weighted Indexes, kas izseko 10 attīstīto valstu valūtas.
Nav būtisku ekonomikas kalendāra datu izlaišanas, kas varētu ietekmēt pēcpusdienas tirgus noskaņojumu.
Eirozonas parādu krīziFrancijaGrieķijaItālija
« Cannes Mēs to labojam? Nē, mēs nevaram Kāpēc tikai lielāko valūtas un preču cenu pāru tirdzniecība rada pilnīgu sajūtu »
Fokusam pārejot uz Itāliju, nākamais ugunslīnijā būs Francija
7. novembris • Tirgus komentāri • 6923 skatījumi • 2 Komentāri par fokusa maiņu uz Itāliju, nākamais ugunslīnijā būs Francija
Spēris soli atpakaļ, ir bijis neticami redzēt Grieķijas politiķu veikto “volte-face”. Tas, cik ātri durvis ir aizcirstas, saskaroties ar demokrātisko procesu, un tas, kā šie politiķi ir pārgrupējušies, lai aizsargātu bankas un tirgus, ir elpu aizraujoši. Ne reizi, bet divas reizes piecu dienu laikā Grieķijas visaugstāk ievēlētās amatpersonas ir izsmējušas sabiedrības viedokli un rupji pārmetušas savu procesu. Dusmas un vilšanās, ka ne tikai grieķu tautai ir atņemts referendums, bet tagad ir izvēlēts mājīgs politiskās elites kabalis (bez jebkādas atsauces uz demokrātisko procesu), visticamāk, neārstēs plaisu starp valdību un 'parastie' grieķi.
Abas Grieķijas parlamenta puses šodien tiksies vēlreiz, lai izlemtu, kurš būs jaunās valdības vadītājs, un ar atsevišķu sanāksmi apspriedīs laika grafiku un valdības pilnvaras. Saskaņā ar Finanšu ministrijas vakar sniegto paziņojumu mēnesis pēc datuma, kas provizoriski tika “zīmēts” referenduma rīkošanai par taupības pasākumiem, ir 19. februāris, kas ir vispiemērotākais datums jaunu vēlēšanu rīkošanai.
Pļāpāšana plašsaziņas līdzekļos tagad pastiprinās attiecībā uz Itāliju - valsti, kurai 300. gadā ir nepieciešams aizņemties aptuveni 2012 miljardus eiro, lai vienkārši paliktu spēlē. Eiropas trešās lielākās ekonomikas trajektorijas skars arī Franciju, kuras bankas ir ne tikai ļoti pakļautas milzīgiem Grieķijas norakstījumiem, bet arī ir tikpat pakļautas Itālijas grūtībām.
Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni vairākums pazūd dienu pirms galvenā parlamenta balsojuma, kurā viņa valdība varētu tikt gāzta, ja vien viņš neatkāpsies. Pat tuvākie sabiedrotie tagad spiež viņu atkāpties pēc tam, kad saasinājusies reģiona valsts parāda krīzes “izplatība”. Itālijas aizņēmumu izmaksas līdz eiro laikmeta rekordiem. Divi Berluskoni sabiedrotie pagājušajā nedēļā pārgāja opozīcijā, bet trešais izstājās vakar vēlu. Sešas citas vēstulē laikrakstam Corriere della Sera aicināja Berluskoni atkāpties un meklēt plašāku koalīciju. Vēl vairāk nekā ducis ir gatavi grāvēt premjera koalīciju, vakar ziņoja Daily Repubblica. Berluskoni vakar sacīja, ka ir pārliecināts, ka viņam joprojām ir vairākums. Dezertēšana viņam var atņemt nepieciešamo atbalstu apakšnamā rītdienas balsojumam par 2010. gada budžeta ziņojumu.
Investoru bažas par Itālijas spēju samazināt reģiona otro lielāko parādu slogu noveda valsts 10 gadu obligāciju ienesīgumu par 20 bāzes punktiem augstāku līdz 6.57 procentiem. 10 gadu Itālijas parāda ienesīgums Romā plkst. 20 palielinājās par 6.568 bāzes punktiem līdz 9 procentiem. Tas ir tuvu 02 procentu līmenim, kas mudināja Grieķiju, Īriju un Portugāli meklēt glābšanas līdzekļus. Tas palielināja ienesīguma vai starpības starpību ar Vācijas vērtspapīriem par aptuveni 7 bāzes punktiem līdz 23 bāzes punktiem. Arī ienesīguma jeb starpības starpība ar Vācijas etalongrupām palielinājās līdz eiro laikmeta rekordam. Cenšoties palielināt uzticību.
Junosuke Ikeda, ārvalstu valūtas pētījumu analītiķis Nomura Securities Co
Tirgus uzmanības centrā ir Itālija. Itālijas obligāciju ienesīgums var turpināt pieaugt, ja vien Berluskoni neatkāpsies. Eiro, visticamāk, būs collu zemāks, atrodoties diezgan sliktu ziņu plūsmā no Eiropas.
Francijai bija paredzēts pirmdien paziņot par 8 miljardu eiro vai lielākiem samazinājumiem un nodokļu paaugstināšanu, vēlētājiem sagādājot vairāk sāpju, lai aizsargātu savu kredītreitingu, un sešus mēnešus pēc vēlēšanām prezidenta Nikolā Sarkozī azartā spēlēja deficītu. Sarkozī centriski labējā valdība apgalvo, ka steidzami nepieciešami papildu ietaupījumi, lai Francijas finanses nenokļūtu no sliedēm, jo tā samazināja nākamā gada izaugsmes prognozi līdz 1 procentam no pagājušās nedēļas 1.75 procentiem.
Premjerministram Francois Fillon pirmdien jāpaziņo par samazinājumiem plkst. 1100 GMT, un tie papildina 12 miljardu eiro ietaupījumus, par kuriem valdība paziņoja tikai pirms trim mēnešiem. Reitingu aģentūras ir devušas mājienu, ka tās varētu samazināt Francijas vērtēto augstāko kredītreitingu lēnās izaugsmes un iespējamās atbildības dēļ par glābšanas izmaksām Eiropas parādu krīzes dēļ. Nekad nepieminot vārdu “taupība”, Sarkozī centriski labējās valdības ministri nedēļas nogali pavadīja, aizstāvot fiskālās modrības nepieciešamību, baidoties no parādu pieauguma Rietumu valstīs. Saglabāt Francijas kāroto AAA kredītreitingu, izmantojot deficīta samazināšanas plānus, Sarkozī ir bijis galvenais mērķis, kurš pēdējos mēnešos, šķietami nebeidzamās eirozonas krīzes satricinājumu vidū, ir izvirzījis sevi kā atbildīgu pārvaldnieku.
Eiropas finanšu vadītāji šodien atgriežas Briselē ar misiju, lai pārliecinātu pasaules līderus, ka tās var pasargāt tādas valstis kā Itāliju un Spāniju no parādu krīzes izplatīšanās, uzkrājot savu glābšanas fondu. Tā kā politiskais satricinājums apņem valdību Atēnās un Romā, 17 dalībvalstu eiro zonas finanšu ministri strādās pie detaļām par plāniem palielināt Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma muskuļus. Piesaistot fondu, tā mērķis būtu palielināt tā izdevumu apjomu līdz 1 triljonam eiro (1.4 triljoniem USD).
Pat pirms ES jauno rīku pilnveidošanas Eiropas līderi ir centušies pievilināt ieguldījumus ārpus reģiona. Kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā paziņoja, ka G-20 valstis vēlējās uzzināt vairāk, pirms ieķīlāja naudu Starptautiskajam Valūtas fondam, lai aizdotu EFSF. Merkele žurnālistiem G-20 samitā Kannās, Francijā, 4.novembrī sacīja, ka šeit gandrīz nav valstu, kas teiktu, ka pievienosies EFSF. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka darījums var notikt līdz februārim.
MSCI Visu valstu pasaules indekss Londonā plkst.0.4: 600 no rīta samazinājās par 1 procentiem, un Stoxx Europe 8 indekss samazinājās par 02 procentu. Standard & Poor's 500 indeksa nākotnes līgumi samazinājās par 1 procentu. 17 valstu eiro kurss samazinājās par 0.4 procentiem līdz 1.3727 dolāriem un zaudēja 0.5 procentus līdz 107.34 jenām. Franks samazinājās pēc tam, kad centrālā banka bija norādījusi, ka tā ir gatava rīkoties, ja valūtas spēks apdraud Šveices ekonomiku. Itālijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza eiro laikmeta rekordu. Zelts pieauga par 0.8 procentiem.
Tirgus momentuzņēmums plkst. 9 pēc GMT (Lielbritānijas laiks)
Nikkei slēdza 0.39%, Hang Seng 0.83% un CSI 0.99%. ASX noslēdza 0.18%, bet SET pašlaik ir par 0.09%. STOXX šobrīd ir samazinājies par 1.81%, Lielbritānijas FTSE - par 1.39%, CAC - par 1.52%, DAX - par 1.64%, aptuveni par 13.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Valūtas
Pēc spekulācijām, ka Šveices Nacionālā banka rīkosies, lai vēl vairāk ierobežotu savu spēku, franks samazinājās līdz divu nedēļu zemākajam līmenim, salīdzinot ar eiro, valūta samazinājās salīdzinājumā ar visiem 16 galvenajiem vienaudžiem, kurus Bloomberg izsekoja pēc SNB prezidenta Filipa Hildebranda paziņojuma, ka centrālā banka sagaida tā turpinās vājināties, pievienojot derībām, banka koriģēs savu 1.20. septembrī noteikto maksimālo robežu 6 frankos par eiro. Eiro pret otro dienu slīdēja pret dolāru un jenu, jo Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni rīt gaidāms balsojums spiediena apstākļos. atkāpties no amata. Pēc pieskāriena 1.2, kas ir vājākais līmenis kopš 1.2350. oktobra, Londonas franks samazinājās par 9 procentiem līdz 10 par eiro no plkst. 1.2379 Londonā. Tas samazinājās par 20 procentiem līdz 1.8 santīmiem pret dolāru. Eiro kritās par 90.05 procentiem līdz $ 0.6 un zaudēja 1.3716 procentus līdz 0.7 jenām. Dolāra kurss samazinājās par 107.16 procentiem līdz 0.2 jenām.
Šveices inflācija oktobrī negaidīti palēninājās līdz negatīvam līmenim, liecina šodienas dati. Patēriņa cenas samazinājās par 0.1 procentiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, pēc septembra pieauguma par 0.5 procentiem, šodien paziņoja Federālais statistikas birojs Neuchatel. Ekonomisti prognozē cenu kāpumu par 0.2 procentiem. Finanšu satricinājumu laikā meklētais franks pēdējo 8.8 mēnešu laikā, salīdzinot ar eiro, ir pieaudzis par 12 procentiem, apdraudot Šveices eksportu un palielinot deflācijas risku.
Mārciņa pieauga trešo dienu pret eiro, jo spekulācijas, ka Eiropas līderi nespēj tikt galā ar valsts parāda krīzi, palielināja pieprasījumu pēc Lielbritānijas aktīviem kā patvēruma. Kopš janvāra sterliņu mārciņa palielināja savu lielāko nedēļas pieaugumu salīdzinājumā ar 17 valstu valūtu. 0.4:85.71 pēc Londonas laika mārciņa pakāpās par 8 procentiem līdz 48 pensiem par eiro. Pagājušajā nedēļā tas pieauga par 2 procentiem, kas ir lielākais pieaugums kopš piecām dienām, kaut arī 7. janvārī, kad tas nostiprinājās par 3.2 procentiem. Sterliņš samazinājās par 0.2 procentiem līdz 1.6002 dolāriem. Lielbritānijas valūta pagājušajā nedēļā pieauga par 0.7 procentiem, liecina Bloomberg Correlation-Weighted Indexes, kas izseko 10 attīstīto valstu valūtas.
Nav būtisku ekonomikas kalendāra datu izlaišanas, kas varētu ietekmēt pēcpusdienas tirgus noskaņojumu.
Eirozonas parādu krīziFrancijaGrieķijaItālija
« Cannes Mēs to labojam? Nē, mēs nevaram Kāpēc tikai lielāko valūtas un preču cenu pāru tirdzniecība rada pilnīgu sajūtu »