15. septembris • Tirgus komentāri • 6710 skatījumi • Comments Off par vārda obligāciju, eiroobligāciju
Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Hosē Manuelam Barrozu ir plāns, un to atbalsta virkne augsta līmeņa skaitļu kā “glābšanas plānu” parādu krīzei Euroland un turklāt lielākajām Eiropas bankām. Plāns ir emitēt “eiroobligācijas” kā neapstrādātu metodi, lai “savāktu” visas sāpes un dalītu slogu visās septiņpadsmit Eirozonas dalībvalstīs.
Itālijas finanšu ministrs to nosaucis par “galveno risinājumu” eirozonas parādu krīzei. Galvenie finanšu pasaules skaitļi, tostarp miljardieris investors un valūtas spekulants Džordžs Soross, ir devuši eiroobligācijām svētību un atbalstu. Tātad, kāda ir nozveja un kāpēc dedzīga opozīcija no atsevišķām pusēm? Kāpēc Vācija vairākkārt ir paudusi nelokāmu opozīciju visam eiroobligāciju jēdzienam?
Eiroobligāciju risinājums ir skaists savā vienkāršībā. Dažām Eiropas valdībām kļūst aizvien dārgāk aizņemties no naudas tirgiem. Tā kā viņu ekonomika stagnē un cieš no lielām parādu slodzēm un aizņēmumu vajadzībām, aizņēmuma izmaksas ir kļuvušas izspiedīgas. Grieķija aizņemas divu gadu obligācijas ar likmi 25%, savukārt Vācija sešdesmit gadus ir spējusi aizņemties ar viszemākajām procentu likmēm. Tas neapšaubāmi atspoguļo Vācijas fiskālo piesardzību, tomēr strukturālās problēmas eiro iekšienē dienvidu eiropiešus ir nostādījuši neizdevīgākā stāvoklī. Eiroobligāciju risinājums ir, lai visas septiņpadsmit eirozonas valdības kopīgi garantētu viena otras parādus kopīgu obligāciju veidā. To darot, visas valdības varēja aizņemties uz vienādiem pamatiem un par vienām un tām pašām izmaksām.
Vislielāko stimulu eiroobligāciju plānam nav devušas dalībvalstis, bet gan Ķīnas amatpersonas, kuras, šķiet, beidzot ir pienaglojušas krāsas mastā. Acīmredzot Ķīna ir gatava pirkt eiroobligācijas no valstīm, kas iesaistītas valsts parāda krīzē. Zhang Xiaoqiang, valsts augstākās ekonomiskās plānošanas aģentūras priekšsēdētāja vietnieks, piedāvāja savu atbalstu Pasaules ekonomikas forumā Dalianā tandēmā ar premjerministra Veņ Dzjabao atbalsta komentāriem nedēļas sākumā tajā pašā pasākumā.
Ir vairāk nekā aizdomu, ka Vācijas iebildumu pamatcēlonis, šķiet, ir iekšpolitika. Vācijas vadītāji, bez šaubām, ņem vērā savas valsts nulles IKP pieauguma rādītājus pēdējās nedēļās un pilnībā saprot, ka eiro sabrukums nevarētu būt "kārtīgs", tas būtu haotisks, īpaši Vācijai. Daudzi tirgus komentētāji ir devuši skaitļus par divdesmit piecu procentu samazinātu tirdzniecību un IKP. Neskatoties uz masu medijos vācu laikrakstos publicēto kubicīgo ksenofobisko retoriku, alternatīva obligāciju glābšanai nepastāv, šķiet, ka nav plāna B. Tāpēc A plāns ir jāpārdod skeptiskajiem vācu iedzīvotājiem.
Iespējams, koncentrējot savu kolektīvo domu par neseno bezdarba pieaugumu un atgādinot vācu tautai, ka, ja daži Eiropas partneri samazināsies, pietiek ar to, ka viņi paņem Vāciju. Emocionālā retorika; Itālijai, Spānijai, Grieķijai, Portugālei, Īrijai (kolektīvais PIIGS), kas vēlas “bezmaksas braucienu” Vācijas izcilās fiskālās vadības un spēkstacijas ekonomiskās struktūras aizmugurē, ir jāatbrīvojas, un kanclerei Merkelei ir pienākums sākt šo dialogu un stāstījumu, tiklīdz tas notiek iespējams. Paturot to prātā, šķiet, ka Merkeles kundze un Francijas prezidents Sarkozī šorīt ir bijuši vienoti apņemšanās un pārliecībā, ka Grieķija neatstās eiro.
Šveices centrālā banka ir saglabājusi nulles bāzes likmi. SNB politikas veidotāji pagājušajā mēnesī samazināja aizņemšanās izmaksas no 0.25 procentiem, vienlaikus palielinot naudas tirgu likviditāti, lai palīdzētu vājināt franku. Šveices centrālā banka pēdējo reizi “valūtas griestus” ieviesa 1978. gadā, lai apturētu peļņu, salīdzinot ar Vācijas marku. Lai gan centrālās bankas nesenie protesti netiek saukti par “vāciņu”, tas prasīs visu iespējamo, lai saglabātu piesaistīto franku aptuveni 1.20 attiecībā pret eiro, tas pats. Varbūt, gaidot šo nulles bāzes likmes noturēšanu, pēdējās divās tirdzniecības sesijās eiro ir guvis peļņu, salīdzinot ar franku.
Āzijas tirgi guva (galvenokārt) pozitīvu pieaugumu vienas nakts / agra rīta tirdzniecībā, Nikkei noslēdza 1.76%, bet Hang Seng - 0.71%. CSI slēdza 0.15%. Eiropas indeksi ir guvuši ievērojamus ieguvumus rīta tirdzniecībā, STOXX ir pakāpies par 2.12%, CAC par 2.01%, DAX par 2.13%. ftse ir palielinājies par 1.68%. Brent jēlnaftas cena ir par 150 USD par barelu, bet zelta cena ir aptuveni 5 USD par unci. SPX ikdienas nākotne liecina par aptuveni 0.5% atvēršanos. Valūtas tirgi ir bijuši samērā nemainīgi, un ievērojams izņēmums ir Aussie dolārs ar nelieliem kritieniem naktī un agrā rītā. Pievēršoties ASV tirgiem, šodien pēcpusdienā jāpublicē daudz datu, kas varētu ietekmēt noskaņojumu.
13:30 ASV - PCI aug
13:30 ASV - norēķinu konts 2Q
13:30 ASV - Empire State Manufacturing Index sept
13:30 ASV - sākotnējās un turpmākās bezdarbnieku prasības
14:15 ASV - rūpnieciskā ražošana aug
14:15 ASV - jaudas izmantošana aug
15:00 ASV - Philly Fed sept
Tiek prognozēts, ka PCI rādītājs katru mēnesi būs samērā stabils, tiek prognozēts, ka gada rādītājs nemainīsies 3.6% līmenī.
Sākotnējā un turpmākā darba pieprasījuma numuri būs ļoti interesanti. Bloomberg aptauja ir prognozējusi sākotnējo bezdarbnieku prasību skaitli 411K, kas ir salīdzināms ar iepriekšējo skaitli 414K. Līdzīgā aptaujā tiek prognozēts, ka turpinošajiem prasījumiem ir 3710K, salīdzinot ar iepriekšējo rādītāju 3717K.
Philly Fed tiek uzskatīts par agrīnu “galvu” attiecībā uz to, ko var atklāt citi datu izlaidumi. Aptauja tiek veikta kopš 1968. gada, un to veido vairāki jautājumi, piemēram, nodarbinātība, darba laiks, pasūtījumi, krājumi un cenas. Bloomberg ekonomistu aptauja sniedza vidējo prognozi -15. Pagājušajā mēnesī indekss bija -30.7.
eirozonas krīzefxcctirgus komentāri
« Naudas lidojums un zelta zobu vilkšana Grieķija ir vārds, jo globālās recesijas risks palielinās līdz DEFCON 4 »
Nosaukums ir Obligācija, Eiroobligācija
15. septembris • Tirgus komentāri • 6710 skatījumi • Comments Off par vārda obligāciju, eiroobligāciju
Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Hosē Manuelam Barrozu ir plāns, un to atbalsta virkne augsta līmeņa skaitļu kā “glābšanas plānu” parādu krīzei Euroland un turklāt lielākajām Eiropas bankām. Plāns ir emitēt “eiroobligācijas” kā neapstrādātu metodi, lai “savāktu” visas sāpes un dalītu slogu visās septiņpadsmit Eirozonas dalībvalstīs.
Itālijas finanšu ministrs to nosaucis par “galveno risinājumu” eirozonas parādu krīzei. Galvenie finanšu pasaules skaitļi, tostarp miljardieris investors un valūtas spekulants Džordžs Soross, ir devuši eiroobligācijām svētību un atbalstu. Tātad, kāda ir nozveja un kāpēc dedzīga opozīcija no atsevišķām pusēm? Kāpēc Vācija vairākkārt ir paudusi nelokāmu opozīciju visam eiroobligāciju jēdzienam?
Eiroobligāciju risinājums ir skaists savā vienkāršībā. Dažām Eiropas valdībām kļūst aizvien dārgāk aizņemties no naudas tirgiem. Tā kā viņu ekonomika stagnē un cieš no lielām parādu slodzēm un aizņēmumu vajadzībām, aizņēmuma izmaksas ir kļuvušas izspiedīgas. Grieķija aizņemas divu gadu obligācijas ar likmi 25%, savukārt Vācija sešdesmit gadus ir spējusi aizņemties ar viszemākajām procentu likmēm. Tas neapšaubāmi atspoguļo Vācijas fiskālo piesardzību, tomēr strukturālās problēmas eiro iekšienē dienvidu eiropiešus ir nostādījuši neizdevīgākā stāvoklī. Eiroobligāciju risinājums ir, lai visas septiņpadsmit eirozonas valdības kopīgi garantētu viena otras parādus kopīgu obligāciju veidā. To darot, visas valdības varēja aizņemties uz vienādiem pamatiem un par vienām un tām pašām izmaksām.
Vislielāko stimulu eiroobligāciju plānam nav devušas dalībvalstis, bet gan Ķīnas amatpersonas, kuras, šķiet, beidzot ir pienaglojušas krāsas mastā. Acīmredzot Ķīna ir gatava pirkt eiroobligācijas no valstīm, kas iesaistītas valsts parāda krīzē. Zhang Xiaoqiang, valsts augstākās ekonomiskās plānošanas aģentūras priekšsēdētāja vietnieks, piedāvāja savu atbalstu Pasaules ekonomikas forumā Dalianā tandēmā ar premjerministra Veņ Dzjabao atbalsta komentāriem nedēļas sākumā tajā pašā pasākumā.
Ir vairāk nekā aizdomu, ka Vācijas iebildumu pamatcēlonis, šķiet, ir iekšpolitika. Vācijas vadītāji, bez šaubām, ņem vērā savas valsts nulles IKP pieauguma rādītājus pēdējās nedēļās un pilnībā saprot, ka eiro sabrukums nevarētu būt "kārtīgs", tas būtu haotisks, īpaši Vācijai. Daudzi tirgus komentētāji ir devuši skaitļus par divdesmit piecu procentu samazinātu tirdzniecību un IKP. Neskatoties uz masu medijos vācu laikrakstos publicēto kubicīgo ksenofobisko retoriku, alternatīva obligāciju glābšanai nepastāv, šķiet, ka nav plāna B. Tāpēc A plāns ir jāpārdod skeptiskajiem vācu iedzīvotājiem.
Iespējams, koncentrējot savu kolektīvo domu par neseno bezdarba pieaugumu un atgādinot vācu tautai, ka, ja daži Eiropas partneri samazināsies, pietiek ar to, ka viņi paņem Vāciju. Emocionālā retorika; Itālijai, Spānijai, Grieķijai, Portugālei, Īrijai (kolektīvais PIIGS), kas vēlas “bezmaksas braucienu” Vācijas izcilās fiskālās vadības un spēkstacijas ekonomiskās struktūras aizmugurē, ir jāatbrīvojas, un kanclerei Merkelei ir pienākums sākt šo dialogu un stāstījumu, tiklīdz tas notiek iespējams. Paturot to prātā, šķiet, ka Merkeles kundze un Francijas prezidents Sarkozī šorīt ir bijuši vienoti apņemšanās un pārliecībā, ka Grieķija neatstās eiro.
Šveices centrālā banka ir saglabājusi nulles bāzes likmi. SNB politikas veidotāji pagājušajā mēnesī samazināja aizņemšanās izmaksas no 0.25 procentiem, vienlaikus palielinot naudas tirgu likviditāti, lai palīdzētu vājināt franku. Šveices centrālā banka pēdējo reizi “valūtas griestus” ieviesa 1978. gadā, lai apturētu peļņu, salīdzinot ar Vācijas marku. Lai gan centrālās bankas nesenie protesti netiek saukti par “vāciņu”, tas prasīs visu iespējamo, lai saglabātu piesaistīto franku aptuveni 1.20 attiecībā pret eiro, tas pats. Varbūt, gaidot šo nulles bāzes likmes noturēšanu, pēdējās divās tirdzniecības sesijās eiro ir guvis peļņu, salīdzinot ar franku.
Āzijas tirgi guva (galvenokārt) pozitīvu pieaugumu vienas nakts / agra rīta tirdzniecībā, Nikkei noslēdza 1.76%, bet Hang Seng - 0.71%. CSI slēdza 0.15%. Eiropas indeksi ir guvuši ievērojamus ieguvumus rīta tirdzniecībā, STOXX ir pakāpies par 2.12%, CAC par 2.01%, DAX par 2.13%. ftse ir palielinājies par 1.68%. Brent jēlnaftas cena ir par 150 USD par barelu, bet zelta cena ir aptuveni 5 USD par unci. SPX ikdienas nākotne liecina par aptuveni 0.5% atvēršanos. Valūtas tirgi ir bijuši samērā nemainīgi, un ievērojams izņēmums ir Aussie dolārs ar nelieliem kritieniem naktī un agrā rītā. Pievēršoties ASV tirgiem, šodien pēcpusdienā jāpublicē daudz datu, kas varētu ietekmēt noskaņojumu.
13:30 ASV - PCI aug
13:30 ASV - norēķinu konts 2Q
13:30 ASV - Empire State Manufacturing Index sept
13:30 ASV - sākotnējās un turpmākās bezdarbnieku prasības
14:15 ASV - rūpnieciskā ražošana aug
14:15 ASV - jaudas izmantošana aug
15:00 ASV - Philly Fed sept
Sākotnējā un turpmākā darba pieprasījuma numuri būs ļoti interesanti. Bloomberg aptauja ir prognozējusi sākotnējo bezdarbnieku prasību skaitli 411K, kas ir salīdzināms ar iepriekšējo skaitli 414K. Līdzīgā aptaujā tiek prognozēts, ka turpinošajiem prasījumiem ir 3710K, salīdzinot ar iepriekšējo rādītāju 3717K.
Philly Fed tiek uzskatīts par agrīnu “galvu” attiecībā uz to, ko var atklāt citi datu izlaidumi. Aptauja tiek veikta kopš 1968. gada, un to veido vairāki jautājumi, piemēram, nodarbinātība, darba laiks, pasūtījumi, krājumi un cenas. Bloomberg ekonomistu aptauja sniedza vidējo prognozi -15. Pagājušajā mēnesī indekss bija -30.7.
eirozonas krīzefxcctirgus komentāri
« Naudas lidojums un zelta zobu vilkšana Grieķija ir vārds, jo globālās recesijas risks palielinās līdz DEFCON 4 »