Krievija dolāra vietā izmantos juaņu
Sakarā ar Rietumu sankcijām, kas tika ieviestas pret Maskavu pēc Ukrainas konflikta uzliesmojuma, Vanga plāni mainījās. Krievijas bankas un daudzi uzņēmumi nevarēja piekļūt dolāru un eiro maksājumu sistēmām.
Šobrīd viņa gatavojas investēt gultņos Krievijā, kur viņas līgumražošanas bizness agrāk bija neliels.
"Mūsu mērķis ir nākamgad no Krievijas saņemt 10-15% no kopējā pārdošanas apjoma," sacīja uzņēmējs no Guandunas provinces Ķīnas dienvidos, kura gada ienākumi ir aptuveni 20 ASV dolāri, galvenokārt no Āfrikas un Dienvidamerikas.
Krievijas bloķēšanas laikā Vans cer izmantot strauji augošo ekonomikas juanizāciju. Līdz ar to Ķīnas eksportētāji var samazināt valūtas risku, bet Krievijas pircēji – ērtāk veikt maksājumus.
Papildus pārrobežu tirdzniecības stimulēšanai Krievijas finanšu pārvirze uz austrumiem palīdzētu līdzsvarot dolāru un ierobežotu Maskavas ekonomisko spiedienu no Rietumiem.
Kā liecina Reuters analizētie akciju dati, kopējais juaņu/rubļa tirdzniecības apjoms Maskavas biržā pagājušajā mēnesī pārsniedza 9 miljardus juaņu (1.25 miljardus dolāru) dienā. Agrāk tas reti pārsniedza 1 miljardu juaņu nedēļā.
Juaņa klātbūtni Krievijā ASV Valsts kase nekomentēja.
Krievu milžiem vajag juaņu
Naudas plūsmas starptautiskā mērogā ir līdzīgas. Saskaņā ar SWIFT globālo finanšu sistēmu Krievija aprīlī pat nebija starp 15 labākajām valstīm, kas izmanto Ķīnas juaņu ārpus kontinentālās Ķīnas. Pēc tam tas pārcēlās uz 4. vietu aiz Honkongas, tās bijušās metropoles, Apvienotās Karalistes un Singapūras.
Naudas plūsmās septembrī dominēja dolārs un eiro, veidojot vairāk nekā 42% un 35% no pasaules naudas plūsmām. Divus gadus veco juaņu daļa, kas ir mazāka par 2%, ir pieaugusi līdz gandrīz 2.5%.
"Konflikta starp Krieviju un Ukrainu rezultātā Ķīnas uzņēmumiem ir bijušas lielākas iespējas veikt uzņēmējdarbību Krievijā," sacīja Šens, piebilstot, ka viņa asociācija ir saņēmusi pieprasījumus no Ķīnas uzņēmumiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību.
Juaņas izmanto ne tikai Ķīnas uzņēmumi vai mazie uzņēmumi.
Lielākais aizdevējs Sberbank (SBER.MM) un naftas kompānija, visticamāk, pievienosies to Krievijas gigantu sarakstam, kuri Krievijas tirgū aizņēmušies 42 miljardus juaņu. Gazprom Neft ir iespējams arī emitēt obligācijas juaņās.
Ievērojama daļa Rusal gatavās produkcijas nāk no Ķīnas, kur uzņēmums pērk izejvielas un pārdod gatavo produkciju, taču atteicās sniegt sīkāku informāciju par saviem juaņas pirkumiem un pārdošanu.
Sji un Putins: "Nav robežu."
Krievijas atkarība no dolāra jau ilgu laiku ir bijis Vladimira Putina mērķis, taču ģeopolitika šo tendenci 2022. gadā ir paātrinājusi.
Ķīna, pasaules otrā lielākā ekonomika, ir lielākā lielvalsts pasaulē, kas nav pievienojusies pret Krieviju vērstajām ekonomiskajām sankcijām. Februārī, dažas nedēļas pirms NWO uzsākšanas Ukrainā, Putins un Sji Dzjiņpins parakstīja vienošanos par sadarbību bez robežām. Kā ziņots septembrī un tuvu. Krievijas Bankas starptautiskās sadarbības direktors Andrejs Meļņikovs sacīja, ka juaņa veidoja aptuveni 19% no Krievijas tirdzniecības darījumiem ar Ķīnu 2021.gadā, salīdzinot ar dolāra daļu 49%.
« Austrālijas zelta ražošanas apjoms 3. gada trešajā ceturksnī strauji samazinās AUD/USD samazinās, samazinoties inflācijai, jauktiem Ķīnas PMI »
