23. maijs • Tirgus komentāri • 7799 skatījumi • 1 Komentārs par neoficiālo ES samitu notiek centrā
27 valstu, kas veido Eiropas Savienību, vadītājiem trešdien jātiekas Briselē, lai mēģinātu atrast veidu, kā novērst parādu krīzi Eiropā bez kontroles un veicināt darbavietu un izaugsmi. Sākotnējai sanāksmei vajadzēja būt neformālai, taču, palielinoties spiedienam Eirozonā, šī sanāksme ir kļuvusi par centrālo vietu un kļuvusi par svarīgu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija brīdināja, ka 17 valstis, kas izmanto eiro, var nonākt a “Smaga recesija”. Ziņojumā tika uzsvērti notikumi Eirozonā kā “Lielākais negatīvais risks, ar ko saskaras globālās perspektīvas” un ietvēra šādu draudīgu teikumu:
Pielāgošanās euro zonā tagad notiek lēnas vai negatīvas izaugsmes un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas vidē, izraisot apburta loka riskus, kas saistīti ar augstu un pieaugošu valsts parādu, vāju banku sistēmu, pārmērīgu fiskālo konsolidāciju un zemāku izaugsmi.
Grieķijas politiskās rūpes draud izjaukt Eirozonu. Aizņēmumu izmaksas sedz valdības, kurām ir visvairāk parādu. Arvien vairāk ziņo par satrauktiem noguldītājiem un investoriem, kas izņem līdzekļus no bankām, kuras tiek uzskatītas par vājām. Tikmēr bezdarbs strauji pieaug, jo lejupslīde skar gandrīz pusi eirozonas valstu.
Pēdējo gadu laikā fiskālā taupība bija viss, par ko Eiropā kāds runāja. Tam bija zināma loģika, jo valdības saskārās ar aizņēmumu izmaksu pieaugumu obligāciju tirgos, kas liecina par to, ka investori ir noraizējušies par to straujo deficīta lielumu. Taupības mērķis bija novērst šo nervozitāti, samazinot valdības aizņēmumu vajadzības. Eiropas iedzīvotājiem taupība nozīmēja atlaišanu un atalgojumu samazināšanu valsts darbiniekiem, samazinātu izdevumus labklājības un sociālajām programmām, kā arī lielākus nodokļus un nodevas, lai palielinātu valdības ieņēmumus.
Kā izeju no šīs problēmas ekonomisti un politiķi ir aicinājuši veikt pasākumus, kas palīdzētu valsts ekonomikai augt. Francijas jaunais sociālistu prezidents Fransuā Olands ir vadījis apsūdzību, savas kampaņas laikā uzstājot, ka viņš neparakstīs Eiropas fiskālo paktu, kamēr tajā nebūs iekļauti izaugsmes veicināšanas pasākumi.
Šīs sanāksmes darba kārtība tagad ir vērsta uz izaugsmi, eiroobligācijām, ES noguldījumu apdrošināšanu un ES banku sistēmu. Daudz atšķirīgāka darba kārtība, kāda bija tikai pirms nedēļām.
Tomēr jautājums par to, kā panākt izaugsmi Eiropai, ir lipīgs. Vācija, kas vadīja taupības centienus, uzstāj, ka izaugsme būs grūtu reformu rezultāts, tāpat kā tās, kuras tā apņēmās liberalizēt savu ekonomiku pirms vairāk nekā desmit gadiem. Citi saka, ka šādām reformām būs vajadzīgs laiks, lai tās dotu augļus, un šobrīd ir jāpaveic vēl vairāk - piemēram, jāpagarina deficīta mērķu termiņš un jāmainās ar algu palielināšanu.
Paredzams, ka līderi trešdienas samitā Briselē - tāpat kā pasaules vadošo ekonomiku vadītāji pagājušās nedēļas nogalē Kemp Deividā notikušajā G8 sanāksmē - saskaras ar smalku līniju starp runām par izaugsmes veicināšanas veidiem un saistību ievērošanu attiecībā uz budžeta līdzsvarošanu.
Projektu obligāciju ideju daudzi politiķi un ekonomisti uztver kā soli ceļā uz t.s. “Eiroobligācijas”—Kopīgi emitētas obligācijas, kuras varētu izmantot jebko finansēšanai un kas galu galā varētu aizstāt atsevišķas valsts parādu. Eiroobligācijas aizsargātu vājākas valstis, piemēram, Spāniju un Itāliju, izolējot tās no augstajām procentu likmēm, ar kurām tagad saskaras, vācot naudu obligāciju tirgos. Šīs augstās procentu likmes ir krīzes nulle: viņi piespieda Grieķiju, Īriju un Portugāli meklēt glābšanas līdzekļus.
ES prezidents Hermans Van Rompejs trešdien ir mudinājis dalībniekus apspriest “novatoriskas vai pat pretrunīgas idejas”. Viņš ir ierosinājis, ka nekas nedrīkst būt tabu un ka ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi. Šķiet, ka tas norāda uz sarunu par eiroobligācijām.
Bet Vācija joprojām kategoriski iebilst pret tādu mēru. Otrdien kāda augsta līmeņa Vācijas amatpersona uzsvēra, ka, neskatoties uz dažu citu Eiropas valstu spiedienu, Merkeles valdība nav mazinājusi pretestību.
Daudzu tabulā esošo risinājumu problēma ir tāda, ka pat tad, ja tie visi tiek ieviesti, ienesīguma pieaugumam, visticamāk, būtu vajadzīgi gadi. Un Eiropai ir vajadzīgas ātrākas atbildes.
Šajā nolūkā daudzi ekonomisti pieprasa lielāku Eiropas Centrālās bankas lomu - vienīgo institūciju, kas ir pietiekami spēcīga, lai nekavējoties ietekmētu krīzi. Ja Eiropas centrālajai monetārajai iestādei tiktu dota vara pirkt valsts obligācijas, valdības aizņēmuma likmes tiktu pazeminātas līdz labāk pārvaldāmam līmenim.
krīzeparādsEirozonas
« Tirgus apskats 23. gada 2012. maijs Vai pēc SVF ir dzīve GBP? »
Neoficiālais ES samits ieņem galveno vietu
23. maijs • Tirgus komentāri • 7799 skatījumi • 1 Komentārs par neoficiālo ES samitu notiek centrā
27 valstu, kas veido Eiropas Savienību, vadītājiem trešdien jātiekas Briselē, lai mēģinātu atrast veidu, kā novērst parādu krīzi Eiropā bez kontroles un veicināt darbavietu un izaugsmi. Sākotnējai sanāksmei vajadzēja būt neformālai, taču, palielinoties spiedienam Eirozonā, šī sanāksme ir kļuvusi par centrālo vietu un kļuvusi par svarīgu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija brīdināja, ka 17 valstis, kas izmanto eiro, var nonākt a “Smaga recesija”. Ziņojumā tika uzsvērti notikumi Eirozonā kā “Lielākais negatīvais risks, ar ko saskaras globālās perspektīvas” un ietvēra šādu draudīgu teikumu:
Pielāgošanās euro zonā tagad notiek lēnas vai negatīvas izaugsmes un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas vidē, izraisot apburta loka riskus, kas saistīti ar augstu un pieaugošu valsts parādu, vāju banku sistēmu, pārmērīgu fiskālo konsolidāciju un zemāku izaugsmi.
Grieķijas politiskās rūpes draud izjaukt Eirozonu. Aizņēmumu izmaksas sedz valdības, kurām ir visvairāk parādu. Arvien vairāk ziņo par satrauktiem noguldītājiem un investoriem, kas izņem līdzekļus no bankām, kuras tiek uzskatītas par vājām. Tikmēr bezdarbs strauji pieaug, jo lejupslīde skar gandrīz pusi eirozonas valstu.
Pēdējo gadu laikā fiskālā taupība bija viss, par ko Eiropā kāds runāja. Tam bija zināma loģika, jo valdības saskārās ar aizņēmumu izmaksu pieaugumu obligāciju tirgos, kas liecina par to, ka investori ir noraizējušies par to straujo deficīta lielumu. Taupības mērķis bija novērst šo nervozitāti, samazinot valdības aizņēmumu vajadzības. Eiropas iedzīvotājiem taupība nozīmēja atlaišanu un atalgojumu samazināšanu valsts darbiniekiem, samazinātu izdevumus labklājības un sociālajām programmām, kā arī lielākus nodokļus un nodevas, lai palielinātu valdības ieņēmumus.
Kā izeju no šīs problēmas ekonomisti un politiķi ir aicinājuši veikt pasākumus, kas palīdzētu valsts ekonomikai augt. Francijas jaunais sociālistu prezidents Fransuā Olands ir vadījis apsūdzību, savas kampaņas laikā uzstājot, ka viņš neparakstīs Eiropas fiskālo paktu, kamēr tajā nebūs iekļauti izaugsmes veicināšanas pasākumi.
Šīs sanāksmes darba kārtība tagad ir vērsta uz izaugsmi, eiroobligācijām, ES noguldījumu apdrošināšanu un ES banku sistēmu. Daudz atšķirīgāka darba kārtība, kāda bija tikai pirms nedēļām.
Tomēr jautājums par to, kā panākt izaugsmi Eiropai, ir lipīgs. Vācija, kas vadīja taupības centienus, uzstāj, ka izaugsme būs grūtu reformu rezultāts, tāpat kā tās, kuras tā apņēmās liberalizēt savu ekonomiku pirms vairāk nekā desmit gadiem. Citi saka, ka šādām reformām būs vajadzīgs laiks, lai tās dotu augļus, un šobrīd ir jāpaveic vēl vairāk - piemēram, jāpagarina deficīta mērķu termiņš un jāmainās ar algu palielināšanu.
Paredzams, ka līderi trešdienas samitā Briselē - tāpat kā pasaules vadošo ekonomiku vadītāji pagājušās nedēļas nogalē Kemp Deividā notikušajā G8 sanāksmē - saskaras ar smalku līniju starp runām par izaugsmes veicināšanas veidiem un saistību ievērošanu attiecībā uz budžeta līdzsvarošanu.
Projektu obligāciju ideju daudzi politiķi un ekonomisti uztver kā soli ceļā uz t.s. “Eiroobligācijas”—Kopīgi emitētas obligācijas, kuras varētu izmantot jebko finansēšanai un kas galu galā varētu aizstāt atsevišķas valsts parādu. Eiroobligācijas aizsargātu vājākas valstis, piemēram, Spāniju un Itāliju, izolējot tās no augstajām procentu likmēm, ar kurām tagad saskaras, vācot naudu obligāciju tirgos. Šīs augstās procentu likmes ir krīzes nulle: viņi piespieda Grieķiju, Īriju un Portugāli meklēt glābšanas līdzekļus.
ES prezidents Hermans Van Rompejs trešdien ir mudinājis dalībniekus apspriest “novatoriskas vai pat pretrunīgas idejas”. Viņš ir ierosinājis, ka nekas nedrīkst būt tabu un ka ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi. Šķiet, ka tas norāda uz sarunu par eiroobligācijām.
Bet Vācija joprojām kategoriski iebilst pret tādu mēru. Otrdien kāda augsta līmeņa Vācijas amatpersona uzsvēra, ka, neskatoties uz dažu citu Eiropas valstu spiedienu, Merkeles valdība nav mazinājusi pretestību.
Daudzu tabulā esošo risinājumu problēma ir tāda, ka pat tad, ja tie visi tiek ieviesti, ienesīguma pieaugumam, visticamāk, būtu vajadzīgi gadi. Un Eiropai ir vajadzīgas ātrākas atbildes.
Šajā nolūkā daudzi ekonomisti pieprasa lielāku Eiropas Centrālās bankas lomu - vienīgo institūciju, kas ir pietiekami spēcīga, lai nekavējoties ietekmētu krīzi. Ja Eiropas centrālajai monetārajai iestādei tiktu dota vara pirkt valsts obligācijas, valdības aizņēmuma likmes tiktu pazeminātas līdz labāk pārvaldāmam līmenim.
krīzeparādsEirozonas
« Tirgus apskats 23. gada 2012. maijs Vai pēc SVF ir dzīve GBP? »