25. maijs • Tirgus komentāri • 3422 skatījumi • Comments Off par ES samitiem un mini samitiem
Kopš eirozonas krīzes attīstības ES samiti vai jaunie mini samiti notiek daudz biežāk, jo tās finanšu ministri un līderi cīnās, lai pārvaldītu ātri mainīgus notikumus, tostarp finanšu tirgos. Reizēm šķiet, ka ministri ir zaudējuši kontroli vai spēj uz tiem reaģēt tikai aizsargājoši. Šīs nedēļas mini-samita sanāksme, pretēji tam, parādīja jaunas politiskas programmas izaugsmei un nodarbinātībai līdzās nesenajam dominējošajam uzsvaram uz budžeta disciplīnu un piedāvājuma puses strukturālajām reformām.
Nu, tas ir viens veids, kā to apskatīt; otrs tagad mums ir Merkele bez Sarkozī un Olanda ar atšķirīgiem uzskatiem un ideoloģiju. Būs vajadzīgs laiks, līdz tiks izveidotas jaunas alianses un politikas, kurām ES šobrīd nevar pietrūkt
Lai gan šī bija neoficiāla sanāksme bez detalizētiem secinājumiem, tā nosaka apsveicamu un izaicinošu perspektīvu krīzes pārvarēšanai vidējā termiņā. Šī jaunā perspektīva tieši atspoguļo nozīmīgākās tendences Eiropas politikā.
Francoisa Olanda ievēlēšana Francijas prezidenta amatā ir tā atslēga, paužot centriski kreiso politiku atdzimšanu, kas nesen redzēta arī Vācijā, kā arī ievērojamā tendence vērsties pret neuzticību pret Grieķiju, Spāniju, Itāliju - un pagājušajā gadā Īrijā. Lai gan ir pārāk vienkārši teikt, ka tas izolē Vācijas kancleri Angelu Merkeli kā budžeta disciplīnas aizstāvi, jo viņai ir citi sabiedrotie kreditori, piemēram, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Austrija, pret parādnieku prasībām, ir vērsta skaidra uzmanības maiņa .
Krīzes pārvarēšana, kas balstīta uz budžeta disciplīnu un strukturālo reformu, pārsniedz ekonomiskās aktivitātes stimulēšanas plānus, efektīvāk izmantojot Eiropas Investīciju banku, labāk izmantojot struktūrfondu pārpalikumus un īpašas obligācijas ieguldījumu projektu finansēšanai.
Papildus šai īstermiņa darba kārtībai, par kuru, iespējams, vienosies oficiālā Eiropadomē pēc piecām nedēļām, rodas jauni elementi, piemēram, Eiropas Centrālās bankas tieša iesaistīšanās bankrotējušo Spānijas banku refinansēšanā un finanšu darījumu nodoklis, lai atgūtu valsts naudu no šīs nozares un nomierinātu tās pārmērības. Un vēlreiz jautājums par eiroobligācijām attiecībā uz savstarpēju valsts parāda vērtspapīru emisiju tagad ir stingri iekļauts politiskajā darba kārtībā, kur tas iepriekš šķita tabu.
Eirozonas krīzes smaguma dēļ šos pasākumus nevar mākslīgi sadalīt posmos, lai arī cik tas būtu nepieciešams. Grieķijas politiskais satricinājums atkal veicina tirgus spekulācijas par to, vai tā izdzīvos kā dalībniece; savukārt Spānijas banku grūtības pastiprina spiedienu. Lai saglabātu tās ticamību, ir svarīgi veikt radikālus pasākumus, lai stabilizētu valūtu.
Eiro izdzīvošanas nodrošināšana var arī palīdzēt izveidot labvēlīgākus apstākļus ekonomikas izaugsmei un darbavietu radīšanai. Tam jāietver arī padziļināta sistēmas kā dziļākas politiskās savienības demokrātiskās atbildības atjaunošana. Īrijai ir tieša materiāla un politiska interese par šī uzņēmuma panākumiem.
Tā strauji topošais raksturs rada spēcīgu argumentu fiskālā līguma apstiprināšanai, jo tas maksimāli palielinātu iespēju gūt labumu un argumentēt (vai nu par, vai pret) šīm jaunajām iniciatīvām, tiklīdz tās sāk darboties.
eiroEirozonas
« Zelts turpina lakot Šodienas skats uz EUR / GBP »
ES samiti un mini samiti
25. maijs • Tirgus komentāri • 3422 skatījumi • Comments Off par ES samitiem un mini samitiem
Kopš eirozonas krīzes attīstības ES samiti vai jaunie mini samiti notiek daudz biežāk, jo tās finanšu ministri un līderi cīnās, lai pārvaldītu ātri mainīgus notikumus, tostarp finanšu tirgos. Reizēm šķiet, ka ministri ir zaudējuši kontroli vai spēj uz tiem reaģēt tikai aizsargājoši. Šīs nedēļas mini-samita sanāksme, pretēji tam, parādīja jaunas politiskas programmas izaugsmei un nodarbinātībai līdzās nesenajam dominējošajam uzsvaram uz budžeta disciplīnu un piedāvājuma puses strukturālajām reformām.
Nu, tas ir viens veids, kā to apskatīt; otrs tagad mums ir Merkele bez Sarkozī un Olanda ar atšķirīgiem uzskatiem un ideoloģiju. Būs vajadzīgs laiks, līdz tiks izveidotas jaunas alianses un politikas, kurām ES šobrīd nevar pietrūkt
Lai gan šī bija neoficiāla sanāksme bez detalizētiem secinājumiem, tā nosaka apsveicamu un izaicinošu perspektīvu krīzes pārvarēšanai vidējā termiņā. Šī jaunā perspektīva tieši atspoguļo nozīmīgākās tendences Eiropas politikā.
Francoisa Olanda ievēlēšana Francijas prezidenta amatā ir tā atslēga, paužot centriski kreiso politiku atdzimšanu, kas nesen redzēta arī Vācijā, kā arī ievērojamā tendence vērsties pret neuzticību pret Grieķiju, Spāniju, Itāliju - un pagājušajā gadā Īrijā. Lai gan ir pārāk vienkārši teikt, ka tas izolē Vācijas kancleri Angelu Merkeli kā budžeta disciplīnas aizstāvi, jo viņai ir citi sabiedrotie kreditori, piemēram, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Austrija, pret parādnieku prasībām, ir vērsta skaidra uzmanības maiņa .
Krīzes pārvarēšana, kas balstīta uz budžeta disciplīnu un strukturālo reformu, pārsniedz ekonomiskās aktivitātes stimulēšanas plānus, efektīvāk izmantojot Eiropas Investīciju banku, labāk izmantojot struktūrfondu pārpalikumus un īpašas obligācijas ieguldījumu projektu finansēšanai.
Papildus šai īstermiņa darba kārtībai, par kuru, iespējams, vienosies oficiālā Eiropadomē pēc piecām nedēļām, rodas jauni elementi, piemēram, Eiropas Centrālās bankas tieša iesaistīšanās bankrotējušo Spānijas banku refinansēšanā un finanšu darījumu nodoklis, lai atgūtu valsts naudu no šīs nozares un nomierinātu tās pārmērības. Un vēlreiz jautājums par eiroobligācijām attiecībā uz savstarpēju valsts parāda vērtspapīru emisiju tagad ir stingri iekļauts politiskajā darba kārtībā, kur tas iepriekš šķita tabu.
Eirozonas krīzes smaguma dēļ šos pasākumus nevar mākslīgi sadalīt posmos, lai arī cik tas būtu nepieciešams. Grieķijas politiskais satricinājums atkal veicina tirgus spekulācijas par to, vai tā izdzīvos kā dalībniece; savukārt Spānijas banku grūtības pastiprina spiedienu. Lai saglabātu tās ticamību, ir svarīgi veikt radikālus pasākumus, lai stabilizētu valūtu.
Eiro izdzīvošanas nodrošināšana var arī palīdzēt izveidot labvēlīgākus apstākļus ekonomikas izaugsmei un darbavietu radīšanai. Tam jāietver arī padziļināta sistēmas kā dziļākas politiskās savienības demokrātiskās atbildības atjaunošana. Īrijai ir tieša materiāla un politiska interese par šī uzņēmuma panākumiem.
Tā strauji topošais raksturs rada spēcīgu argumentu fiskālā līguma apstiprināšanai, jo tas maksimāli palielinātu iespēju gūt labumu un argumentēt (vai nu par, vai pret) šīm jaunajām iniciatīvām, tiklīdz tās sāk darboties.
eiroEirozonas
« Zelts turpina lakot Šodienas skats uz EUR / GBP »